Miteklis v2.0

Dzīvesvietiņu, lai vai kur un lai vai uz cik ilgu laiku, vienmēr gribās kaut kā padarīt par savu un pēc iespējas mājīgu. Tā arī mūsu jaunajā mājā sākam arvien vairāk iedzīvoties..

Dažas jaunas bildes no jau iepriekš plānotajām izmaiņām..

siltie Ziemassvētki

Angolā, tāpat kā Latvijā, Ziemassvētki (šeit un tagadējā vasaras vidū šis vārds īsti neiederas) tiek pavadīti ģimenes lokā. Mūsu skolas studenti arī ir devušies mājās, un mums no sākuma plānojās klusi svētki savā mazajā lokā. Bet...

Visiem visiem Priecīgus Ziemassvētkus!

Mazs sveiciens no mūsu lietaini saulainās Angolas :)

mazliet par satiksmi

Jeb.. Es te pie auto stūres nesēdīšos!! :)

Alemanha

.. Jeb "Vācija", jeb vietējais tirgus :)

uzminiet nu, kas tas ir? :)

Mums ir arī vistas :)

Jau kādu laiku atpakaļ vietējie uzbūveja vistu māju ar iežogotu teritoriju/krātiņu.

Tad, ap mūsu atbraukšanu, kāds no bijušajiem studentiem, apciemojot skolu, uzdāvināja skolai gaili. 

Lai gailim nebūtu vientuļi, vienā no izbraucieniem mēs ar Adelaid (skolas izpilddirektore no Holandes) lauku rajonā ceļa malā nopirkām 3 vistas (10 usd par gab). 

Miteklis

Vajagot tak bildes, bildes...
So, neliels ieskats mūsu ikdienā.

Cūku bēres un citi lopi

Bilžu nav, sorry.

Bet vajag padomu.

Ceļš pie piena

Viena lieta ko pamanījām Angolā (vismaz Huambo provincē) ir ... zāle. Viņiem ir daudz zāles.

Mūsu sabojātā Eiropiešu attieksme uzreiz sāk rēķināt - zāle, zāle, ko var izdarīt ar zāli? Izlaist caur govi, pārstrādāt pienā, taisīt sieru, jogurtu, būvēt ciematus pilsētas...

Kas interesanti, mūsu skolā pāris govis jau ir. Tikai - tās neviens neslauc. Audzē ekskluzīvi gaļai. Tā arī radās Laumas projekts "Ceļš pie piena". Projekts vienkāršs - slaukt govis.

Kopīgiem spēkiem pat atveicām organizatoriku (pamatā Cadija) - sarunāja ar visiem īpašniekiem, ganu un vietējiem slaukt pratējiem.

Random bilde

Vīrs, ko satikām izbraucienā.

Par komunikācijām

Ja nu kādam nu ļoti gribās mūs sakomunicēt.

Angolā vasara, skolēniem sākas brīvdienas

Mūsu topošo skolotāju skola gan ir 24/7 režīmā ar mazām nedēļiņu brīvdienām pa vidu (Ziemassvētkos, utaml), bet visā pārējā Angolā sākas vasaras brīvdienas. Skola atsāksies februārī.

Izbrauciens

Kamēr Lauma mocīja studentus ar angļu valodu, mēs ar Ewinku dabūjām īpašo uzdevumu – tēlot miesasargus  Joakimam, kurš veda naudu uz rajonu centriem – algas par alfabetizacijas (cīņas ar pieaugušo analfabētismu) projektu par trim mēnešiem (ap 1 milj. Kvanzu =~ 10k USD). Vēl pabrīdināja, ka ceļi ir sūdīgi. 

Sounds fun!

Ewinkai par laimi līdzi ir fotoaparāts, so – šoreiz ir BILDES.

Ko?!! Viņi neaug kokos?!!

Iepazīstamies ar EPF (Escola Profesoros do Futuro) studentiem. Šodien piedalījāmies vairākās lekcijās par pirmo palīdzību, ekonomikas un vadības pamatiem. Joprojām eksistējošās (surprise!) valodas barjeras dēļ mūsu klātbūtne bija vērtīgākā Angļu valodas nodarbībā :)

Lēnām iejūtamies.. Šodien bijām mazā iepazīšanās ekskursijā uz Huambo centru.

Pirmā Āfrikas bilde - skats no Huambo skolas galvenās ieejas. Pagājušogad vērojām jūru un Zviedriju, šogad.. pipuku :)

Nu ko

Esam nonākuši galapunktā - ADPP centrā pie Humabo, Angola.

Labas ziņas

Nu tā, brīdis ir pienācis. Esam dabūjuši Angolas vīzas (aptaustījuši gan vēl nē, bet gan jau).
Un - esam nopirkuši aviobiļetes - pirmdien 26.11.2012 uz Kopenhāgenu un tad trešdien, 28.11.2012 uz Luandu (caur Dubaju).

Pie viena visi trīs pamanījāmies saslimt ar Latvijas Novembra Klepu. Tagad jāmēģina izārstēties līdz pirmdienai.

"atgriežamies" mājās

Kaut kad iepriekš tepat par to ironiski pasmaidīju, nu tas ir nonācis līdz faktam - jau šīs nedēļas vidū uz nezināmu laiku atgriezīsimies Latvijā...

Statuss

Skolai beidzās nauda, nestrādājam. Drusku slimojam. Gaidam vīzas.

Mēdzu tos uzskatīt par stereotipiem, bet.. Līdz Āfrikai vēl neesam tikuši, tomēr viss garais ceļš līdz Angolai mums jau ir iemācījis šādus tādus "Āfrikai raksturīgos" paradumus..

be careful what you fish for..

.. jeb uzmanīgi ar to, ko vēlies :)

Daudz reiz esam pieminējuši Boserupas skolu - ar mūsu Hellebaeku saistīto sadraudzības skolu Roskildē. Programmas sākumā Boserupā pavadījām pirmo iepazīšanās nedēļu un tad likās, ka varbūt pat labāk gribētos palikt padzīvot šajā skolā. Nu gads ir pagājis un esam atgriezušies Boserupā...

atskats uz Portugāli...

..filmiņā, bildēs..

p.s. Tiem, kam interesēja, ko mēs īsti darījām Portugāles darbā, kaut kur uz beigām ir Humanas jaunā veikala Lisabonā apmēram pirms un gandrīz pēc bildes :)

pāris soļi atpakaļ

Mēs esam atgriezušies Dānijā. Visiem zināmi negribīga bija šī atgriešanās, bet tomēr iemesls labs - cerība šeit ātri dabūt vīzas un doties tālākos ceļos.

Jardim Zoológico

Nezin, cik tas vispārzināms fakts, bet mums patīk apskatīt Zooloģiskos dārzus. Tad nu arī uz Lisabonas Zoo aizgājām palūkot. :)

Alfama. Fado.

Lisabonas vecākā daļa - Alfama - man ir iekritusies sirsniņā. Šauras ieliņas, draudzīgi cilvēki, silti vakari, skaista mūzika.. :) Vēl tik vīna glāzi...

aizdomājos

.. Par patikšanu un nepatikšanu, par gribās un negribās, par lietām un viedokli, kurš tiek izveidots priekšlaicīgi un reti kad tiek mainīts..

Ne ta tūristi, ne ta vietējie Lisabonieši. Ej nu saproti.

reklāma (ja nemaldos, tad otrā)

Ja Jums kādreiz sagadās būt Portugāles dienvidu pilsētiņā Lagos ..

Šodien satikām Vācijā dzīvojošu Portugāļu dāmu. Viņa pirms kādiem gadiem vienpadsmit esot aizprecējusies uz Vāciju, un te ir ar bērniem regulārajā atvaļinājumā.

Viņas stāsti par Vāciešiem lika man aizdomāties par Dāņiem. It kā es sevi pie dienvidniekiem un karstasinīgajiem neskaitu, bet kaut kā viņu ļoti labi sapratu.

Pastel de nata, bacalhau..

Vietējo labumu izbaudīšana ir obligāta daļa neiepazītas valsts apskatē. Portugāļiem ēdiens ir svarīgs. Daudzas no lietām ir tipiski dienvidnieciskas, piemēram, mazās kafijiņas pēc kurām visu nakti nevar gulēt.. Bet garšo!

Portugāle. Lisabona.

Katrā jokā sava daļa patiesības; visā sliktajā kaut kas labs. Pateicoties nevēlamajai Angolas vīzu gaidīšanai, beidzot un ļoti jaukā veidā piepildījies viens ilgi gaidīts ceļojums.

Kompromiss.

Mani pārsteidza, cik interesants koncepts tas patiesībā ir. Interesantākais ir tas, ko dažādi cilvēki ar šo "kompromisa" konceptu saprot. Ir daži "auni", kuriem kompromiss nozīmē dabūt visu pēc sava prāta.

Atbildes uz dažeim regulārajiem jautājumiem..

Pašai jau man arī interesanti, kas te ar mums tālāk notiks.. :)

Nometne

Katru vasaru Hellebaekas skola uz desmit dienām atdzīvojas no skolām ierastā vasaras klusuma. Šeit rīkotajā vasaras nometnē tiek iesaistīti gan mūsu skolēni, gan citi Dāņu, Grenlandes un visurienes citurienes bērni. Šogad te bija apmēram 50 bērni un 20 skolotāji, kuru skaitā arī mēs - tas mums pēdējais darbiņš Dānijā.

Dānija - bilžu filmas otrā daļa

Atkal, pēc vecā scenārija, bilžu filma (otrā daļa) tiek publicēta pēc vizītes mājās. :)

Esam atpakaļ Dānijā...

... un pagaidām izbaudam klusumu un mieru, kūkas un saldējumu Ramintas kafejnīcā :)

Jāņojam pa Dāņu modei

Tā ir, Dāņi 23. jūniju arī neizlaiž, saucot to par Sankt Hans vakaru. Tradīcijas un iemesli gan viņiem bišķiņ savādāki. Kaut kā, ar baznīcas palīdzību, tas viss ir samijies nevis ar īsāko nakti gadā, bet gan raganu dedzināšanu un kāda svētā Jāņa dzimšanas dienu. Līdz ar to rītu un saullēktu neviens īsti negaida, bet ugunskurs un cepta gaļa ir pareizajā vietā.

reklāma :)

Kopš jūnija sākuma uz vasaras sezonu durvis ir vērusi Hellebaek Cafe.

uz lielās skatuves

Lielākais notikums pirms skolas beigām nu ir garām. Esam atgriezušies no Tvind teātra dienām.
Turpinājumā daudz bildes... :)

Pirmizrādes, utt

Kaut kad jau rakstīju, ka pavasaris Tvind skolās ir uz teatrālas nots. Skolēni iestudē savu lugu, DI savējo.. Un visi beigās visiem visu rāda :)

Daži no mums paliek arvien jaunāki :)

Palielīšos ar dažām skaistām vasarīgām bildēm no Filipiņa dzimšansdienas.

tik tuvu .. un tik tālu ..

Kaut kā pārsteidza mani - jau maija otrā puse!

Mazliet aizkavējies atstāsts

Kaut arī ikdienā no vasaras mums te ziņas un miņas gandrīz nekādas, dažas dienas no vasaras atvaļinājuma jau pagājušas. Tās mums izdevās pavadīt ne tikai Dānijai neraksturīgā vasarīgā gaisotnē, bet arī ļoti patīkamā kompānijā - mūs uz trīs dienām apciemoja Kaspīts, Inesīte un Una!

Meanwhile in Latvia

Pārinstalējot Ewinkas datoru sanāca brīdis palasīt twītus un uzdūros šitādam bloga ierakstam no dzimtenes:
http://citadapavargramata.blogspot.com/2012/04/eksperiments-lauku-skola-satiksanas.html

Filipiņš atsvaidzina manas ķīmijas zināšanas

Uzminiet nu, kas mums te top.. :)

Satur rupjus vārdus

Humanitārā vīza uz Angolu izmaksā vismaz Ls1000 uz cilvēku.

Jāparanto.

Tā ir, ka par blogu visbiežāk atceros, kad "viss ir slikti". Labi, ka ir vieta, kur publiski izlādēties :)

Ja nu kādu interesē...

... ar ko nodarbojamies mācībās, te ir piemērs: http://tinyurl.com/FJENarratives

Teijāteris..

Dānijā ar teātri ir kā ir. Nu viņš protams ir, bet lielākoties mums nesaprotamā valodā :) Neesmu tāds īpaši kulturāls cilvēks, bet pēc astoņiem mēnešiem izsalkums ir izveidojies pamatīgs. Tagad šķiet sekos pāris mēnešu atlīdzība.

Skolas savstarpēji veido ikgadējas teātra "sacensības". Katra skola sagatavo teātra izrādi, un kopējā pasākumā pāris dienas vasaras sākumā rāda šīs izrādes viens otram. Viena diena tiek veltīta arī DI teātrim. Šogad mēs tiksim iesaistīti gan skolas, gan DI teātrī - skolā tiek gatavota "Alise brīnumzemē", savukārt DI  teātris šogad ir viens liels priekšnesums, kas sastāv no desmit mazām lugām par un ap kodolieroču tēmu.

Atskaite par skolas ekskursiju

Mūsu blogs nav miris! Kādu laiku tik viss bija “kā parasti” .. Un tad pienāca laiks gatavoties skolas ekskursijai… Par to gan varēja sākt rantot arī pirms brauciena, bet kaut kā neviens no mums to neiemanījās izdarīt. :)

Tad nu mazs atstāsts ar daudz bildēm pēc pasākuma..

Kad Tu uzdod jautājumu, vai Tu esi gatavs dzirdēt atbildi?

Šoreiz es ne tik daudz par filozofisko aspektu, bet gan tīri profesionāli.

Pirms pāris dienām mums bija tā saucamā "statusa sapulce", pirms kuras mums ir rakstiski jāizklāsta savs viedoklis par vairākiem jautājumiem saistībā ar darbu skolā, mūsu komandas sadarbību un vispārējiem iespaidiem par DI programmu. Pēc tam tiekamies ar skolas vadību un mentoriem (šoreiz viens pats vadības pārstāvis un viena pati mentoru pārstāve) un runājam par to, kas tad un kā. Ko mainīt, ko darīt labāk..

Kas i', nav vairs laika blogā rakstīt?!!

No malas varētu likties, ka mums te nekas vairs nenotiek. Tā teikt, sen nekas nav rakstīts. Patiesībā tā nemaz nav.. :) Kaut arī jāatzīst, ka pēc pusgada dzīvošanās te, daudz kas jau ir kļuvis par ikdienu, tomēr ne tāpēc neko te nerakstu. Drīzāk laika īsti nav..

atkal jauns sākums..?

Nu tad tā. Mums ir jauni DIi un mums ir jauni DI skolotāji. Visi runā, ka nu viss būs savādāk. Nevar tik īsti saprast, kas un kā.. :)

Par visu īsumā un pēc kārtas.

Kā lai neņem personīgi..?

Ja kāds man blakus jūtas slikti, es arī jūtos nelāgi. Man ir grūti nomanīt atmosfēru no skumjas uz jautru. Ja kāds man uzticas ar savām problēmām, es nevis mēģinu atbalstīt, bet gan uztveru tās par savām problēmām.

Gaidam komandas pieaugumu

Starp visām jautrībām un labajām ziņām kaut kā aizmirsās pastāstīt, ka mūs ir pametuši vēl daži biedri, no kuriem pat īsti nesanāca atvadīties...

Garās atvadas

Tāda sajūta, ka ļoti sen nav sanācis neko šeit ierakstīt. Kopš filmu festivāla ir ļoti daudz kas noticies, tādēļ turpmāk stāsts par daudzajiem priekiem un dažām bēdām pavadot daļu no mūsu biedriem - to daļu, kura Dānijā bija pusgadu pirms mums un mūs te sagaidīja. Egle, Jessica, Marija un Gilberto savu Dānijas gadu ir pieveikuši. Apsveicam!

Hellebaekas Filmu Festivāls

Piedodiet! Šis nav uzaicinājums, bet gan maza atskaite par notikušo. Pagājusī bija Egles pēdējā nedēļas nogale Dānijā. Viņa, kā jau dikti nopietni darbīga meitene, savu pēdējo nedēļas nogali skolā arī paņēma nopietni un saorganizēja Filmu Festivālu mūsu un Boserupas skolu bērniem.

Jauns (pus)gads ar jaunām pārmaiņām

Egle mūs drīz pametīs. Žēl, protams. Viņai entuziasma un enerģijas, kas šādam darbam ir patiesi nepieciešams, ir ļoti daudz. Līdz ar to, lai visiem samazinātu pārmaiņu šoku un lai viņa pati var paspēt sagatavoties savam Zambijas gadam, jau janvārī viņu gan skola, gan mēs mēģinam izslēgt no ikdienas darbiem. Līdz ar to arī jauni pienākumi, kuri šķiet vairāk vai mazāk saglabāsies līdz mūsu gada beigām...

Rant nr 3

Šoreiz - pedagoģiska rakstura izaicinājums.

Mūsu skolā šobrīd dzīvo 3-4 meitenes 14-15 gadu vecumā. Viens no maniem pienākumiem ir katru vakaru 22.00 iedabūt viņas katru savā istabiņā un pēc tam stundu sēdēt koridorā, lai novērstu pārmērīgas nekārtības.

Dānija, 1. daļa [The Movie]

Pirms svētkiem uz ātru roku saliku kopā mūsu pirmā pusgada foto izlases filmiņu. Likās, ka visi prasīs bildes parādīt.. Nu visi gluži neprasīja.. :) Bet tagad filmiņa ir internetos, tā ka nāksies vien visiem skatīties. :)

Ciemiņi nr 2 :)

Dikti jau ātri viņi pie mums paciemojās, tik uz vienu vakaru. Solījās braukt atkal, kad būšot siltāks.

Home, sweet home!

Jā, esam atgriezušies Hellebaekā. Bet virsraksts, protams, par Latviju :)