Tuesday, September 18, 2012

Alfama. Fado.

Lisabonas vecākā daļa - Alfama - man ir iekritusies sirsniņā. Šauras ieliņas, draudzīgi cilvēki, silti vakari, skaista mūzika.. :) Vēl tik vīna glāzi...

Pēc necerētas vēlmes piepildīšanās, mēs pat esam iedzīvojušies Alfamā. Izrādījās īrēt te istabiņu ir lētāk nekā tālākos Lisabonas rajonos hosteli. Bišķiņ gan pacīnījāmies ar problēmu atrast istabiņu uz tikai Septembri, jo studenti arī vēlas visur visu īrēt, un saimnieki, protams, ar ilgstošiem īrniekiem labprātāk sadarbojas.

Tomēr izdevās mums atrast jauku dāmu, kura par godīgo samaksu mums izpalīdzēja cik vien varēja. Ielaida mūs savos Alfamas dzīvokļos, un, kad visi viņas studenti sabrauca, tad piedāvāja mums ievākties pie viņas drauga tepat Alfamā, un arvien dziļāk iekšā. Tagad dzīvojam pavisam tipiskā Alfamas trīsstāvu dzīvoklīti, kurš visus trīs stāvus skaitot kopā noteikti ir kādas pāris reizes mazāks par Kalupes ielas dzīvokli :) Saimniekam pieder kafejnīca, kurā viņš pavada visu laiku, līdz ar to viens otram, šķiet, uz galvas nekāpjam. Viņš gan izskatās pēc tik ļoti cilvēku cilvēka, ka grūti būtu uzkāpt uz galvas :)

Un fado. Šī skaistā Portugāļu mūzika īpaši velkas kopā ar šaurajām, draudzīgajām Alfamas ieliņām, kur vakarpusē to var dzirdēt katrā kafejnīcā. Vairāk un mazāk populāri dziedātāji staigā no kafejnīcas uz kafejnīcu un izpilda savas mīļākās dziesmas.

Kaut arī fado izklausās skumji, tā neesot. Dziesmas ietver sevī sajūtu, ko Portugāļi sauc par saudade - tiekšanos pēc pazaudētā vai nekad nesasniegtā; kopā ar cerību, ka viss nav zaudēts un kādreiz tomēr izdosies...

Oficiālajiem fado dziedātājiem kā likums dziesmā pievienojas visi klātesošie; ja neviens cits, tad vismaz kafejnīcas apkalpojošais personāls noteikti. Ar to man Portugāļi vienmēr paliks siltā atmiņā - kā viņiem patīk dziedāt. Izrādās tā nebija Cadijas vien īpašība, viņi visi te dziedoņi! Pat tie, kuri ne tik labi to pieprot, par to nekautrējas.. Pat arī tā ka iet pa ielu, strādā, atpūšas un dzied; un nevis klusi pie sevis. Nez cik man ilgi te būtu jānodzīvojas, lai es tā varētu... :)

3 comments:

Lelde said...

Prieks, ka jums tādas patīkamas pārmaiņas pēc Dānijas nebūšanām. Ir arī kādas jaunas ziņas par Āfriku?

Filips said...

Tikko uzzinājām,, ka invitācijas,, ko tik ilgi gaidījām,, beidzot ir ceļā! Tātad— drīz atpakaļ uz Dāniju un tad jau arī Āfrikā nav tālu...

Sandra said...

Jē! Beidzot! Ar to arī apsveicu :)))