Ja kāds man blakus jūtas slikti, es arī jūtos nelāgi. Man ir grūti nomanīt atmosfēru no skumjas uz jautru. Ja kāds man uzticas ar savām problēmām, es nevis mēģinu atbalstīt, bet gan uztveru tās par savām problēmām.
Iepriekš es nebiju pamanījusi šīs savas īpašības; vismaz tās netraucēja manu nakts mieru. Tomēr patreizējā darbā šī ir kļuvusi par uzkrītošu vājību. Ja es visu uzsūcu sevī, es nevienam nepalīdzu - ne sev, ne apkārtējiem.
Kā lai iemācās nošķirt draudzību no darba? It īpaši dzīvojot vienā lielā ģimenē.. Kā lai neņem personīgi, mēģinot palīdzēt...?
4 comments:
Izklausās, ka tev sākušās nopietnas dzīves skolas mācības. Protams, no malas ir viegli dot padomus un gan jau tu pati labi visu apzinies, kā vajadzētu darīt/nedarīt, vienkārši ar sevi jāstrādā, lai sevī neuzņemtu citu problēmas, jo rezultātā neviens no tā negūst labumu.
jārūdās riktīgi...kas būs ja visas nabaga Āfrikas problēmas uzņemsi personīgi?! Jāmeditē!
Laumiņ ,ja jau pārcietām 34,5 grādus sala, tad jau visu pārējo arī varbūt izdosies pārciest - arī tev,arī Filipam. Iesaku tev visas - gan savas,gan svešas - problēmas neņemt tik ļoti pie sirds...Citam jāpalīdz savu spēku robežās.Citādi var izsīkt spēki. Esiet stipri un neaizmirstiet
Latviju.
Sirsnībā
vienkārši Marija
Esmu atklājusi divas izcilas grāmatas, kas Tev arī būtu ļoti noderīgas: Rhonda Byrne "The power" un Robin S Sharma “The monk who sold his Ferrari”.
Lieliski palīdzēs dzīvot un tikt galā ar problēmām, kas Tevi piemeklēs vēl ne reizi vien.
Post a Comment