Monday, October 31, 2011

Brīžus vajag baudīt

Nav jau tā nekāda mana jaunā atklāsme. Es tik nevaru saprast, kādēļ šo ir viegli pateikt, bet izdarīt kaut kā ir grūtāk.

Tuesday, October 25, 2011

Pārdomas pēc mācību pusotrnedēļas

Tā nu sanāk, ka es bieži sāku domāt tikai pēc tam, kad esmu sākusi darīt. Kombinācijā ar to, ka man nepatīk lietas atstāt pusdarītas, tas parasti ved pie laba rezultāta. Nu vismaz kaut ko izdaru.. :)

Tāpat arī ar DI programmu. Tikai tagad, kad viss jau iet pilnā sparā, sāku saprast, ko es patiesībā no šī visa gaidu.

Monday, October 17, 2011

Skolēniem brīvdienas, mums skola.

Iespējams jau iepriekš esmu pieminējusi, ka DI sagatavošanas programmai Dānijā ir divas puses - "naudas vākšana" (darbs skolā) un apmācības. Par to pirmo jau esmu diezgan daudz runājusi, bet par to otro tā mazāk. Tas laikam bišķiņ norāda uz ko (patīk man tas vai nē) tiek likts galvenais uzsvars. Tomēr, kad nu mūsu skolēni ir devušies rudens brīvdienās, mums sākās mācību maratons.

Thursday, October 13, 2011

Pirmie soļi skolotājas lomā


Nu jau pāris nedēļas mani un Filipa ikdienišķie skolas darbi ir mazliet pamainījušies. Pareizāk - pamainījušies ir mūsu pedagoģiskie pienākumi. Patreiz esam iecelti par skolotājiem PTG (Practical Theoretical Group) klasē.

Monday, October 10, 2011

Brīvsolī

Kas lēni nāk, tas labi nāk. Beidzot pienāca mūsu otrā brīvā nedēļas nogale.

Nav jau gan tā, ka esam iesprostoti. Nebūt ne. Tomēr ikdienas iekārtojums tā iegrozījies, ka bieži nozūd sajūta par brīvo laiku. Patiesībā jau savādāk nevar, dzīvojot un strādājot vienā un tai pašā ēkā. Pretēji visiem centieniem, veidojas tāda noslēgta, nospiedoša atmosfēra. Pat tikai tik daudz kā sajūta, ka mēs varam atstāt šīs sienas, atsvaidzina skatu uz dzīvi. 

Ar sajūtu gan man nebija gana. Pēc sestdienas rīta kārtīgās izgulēšanās samotivējos un devāmies pasaulē.

Tuesday, October 4, 2011

Esam apsteigti (?)

Ja lasījāt iepriekšējo ierakstu, tad droši vien noprotiet, ka pagājušās nedēļas ir bijušas pārdomu pilnas. Un tāds šķiet būs viss nākošais un varbūt arī aiznākošais gads. Arvien vairāk šķiet, ka nekas no šī visa nav noteikts un pavisam noteikti nekas nav akmenī iekalts; visi plāni / dzīve var mainīties jebkurā brīdī. Domāju, ka tas ir labi.