Kas i', nav vairs laika blogā rakstīt?!!

No malas varētu likties, ka mums te nekas vairs nenotiek. Tā teikt, sen nekas nav rakstīts. Patiesībā tā nemaz nav.. :) Kaut arī jāatzīst, ka pēc pusgada dzīvošanās te, daudz kas jau ir kļuvis par ikdienu, tomēr ne tāpēc neko te nerakstu. Drīzāk laika īsti nav..

atkal jauns sākums..?

Nu tad tā. Mums ir jauni DIi un mums ir jauni DI skolotāji. Visi runā, ka nu viss būs savādāk. Nevar tik īsti saprast, kas un kā.. :)

Par visu īsumā un pēc kārtas.

Kā lai neņem personīgi..?

Ja kāds man blakus jūtas slikti, es arī jūtos nelāgi. Man ir grūti nomanīt atmosfēru no skumjas uz jautru. Ja kāds man uzticas ar savām problēmām, es nevis mēģinu atbalstīt, bet gan uztveru tās par savām problēmām.

Gaidam komandas pieaugumu

Starp visām jautrībām un labajām ziņām kaut kā aizmirsās pastāstīt, ka mūs ir pametuši vēl daži biedri, no kuriem pat īsti nesanāca atvadīties...