Wednesday, February 27, 2013

Teikšu godīgi - man (atkal?) ir mazliet apnicis. Nevaru saprast, vai es tāda nepacietīga, vai visi citi tiešām tādi st... Šoreiz ne tā ka viss, Angola joprojām tīk. Bet...

Tas viss laikam sanāca tieši pretēji vēlamajam efektam - mūsu izbrauciens uz galvaspilsētas ofisu sākotnēji bija domāts kā iedvesma jauniem darbiem un uzņemšana jaunajā, šogad uzsāktajā skološanas programmā. Tomēr tas viss (atkal un atkal!!) bija tik haotisks un dezorganizēts, ka man gribot negribot acīs saleca visas vecās šīs organizācijas vainas - nereāli, kaut arī cēli, plāni un "moralizēšana", ka vajag tik vairāk strādāt.. Un šeit, Āfrikā, tas izceļas arvien neglītākā gaismā - kā mūsu dārgie Eiropas kolēģi bļauj (te es nepārspīlēju) uz viņuprāt slinkajiem vietējiem... Beigu beigās priecājos, ka mēs nemaz uz visām (patiesībā gandrīz nevienu) aktivitātēm nebijām "ielūgti". Palīdzējām tikai ar datoru uzturēšanu pie dzīvības. 

Cik labi un pareizi ir tas, ka man arvien vairāk negribas būt asociētai ar organizāciju, kurā strādāju? ... 

Skatoties uz izbraucienu no otras puses - bija stipri jauki atkal paceļot un apskatīt citādu Angolu. No vietas uz vietu Angola ļoti atšķiras.. Brīvajos brīžos (kuru mums galvaspilsētā netrūka) aizstaigājām līdz Atlantijas okeānam...



Par cik tur neviena nebija, nopeldējām ar.. :)


Un devāmies mājup... Šoreiz ar direktora auto. 


Viņš mūs izvadāja pa citu ceļu ar dažiem tūristiskiem elementiem. Šis ir skatu laukumiņš okeāna krastā netālu no Luandas.


Un ūdenskritums kaut kur jau krietni tālāk... :)


Visu šo sakombinējot - Kaut arī biju jau iestrādājusies 2012 gada komandā, tagad ar nepacietību gaidu brīdi, kad dosimies tālākos ceļojumos!

2 comments:

Sandra said...

Mazliet izklausās pēc "Sprīdītis dodas pasaulē" modernās versijas :)))
Tagad tik jāgaida ar ko tas beigsies 21.gs :D

kaza said...

cerams, ka beigsies tikpat laimiigi :)