Nav jau tā nekāda mana jaunā atklāsme. Es tik nevaru saprast, kādēļ šo ir viegli pateikt, bet izdarīt kaut kā ir grūtāk.
Vakardien atgriezāmies savā Hellebaekas skolā. Divas nedēļas un divas dienas bijām prom un jau paspēju sailgoties pēc citreiz aprunātajām "mājām". Pēdiņas tāpēc, ka nejūtos vēl te īsti kā mājās, bet daudz vairāk nekā Boserupā, nemaz nerunājot par citām skolām.
Tomēr jūtu, ka nepaies ne pāris dienas un atkal gribēsies kaut kur aizbraukt. Nav jau tas slikti, bet jāmācās arī nedīdīties un izbaudīt vietu, kurā esmu.
1 comment:
Katram Sprīdītim savs ceļa garums :)
Post a Comment