Brīvsolī

Kas lēni nāk, tas labi nāk. Beidzot pienāca mūsu otrā brīvā nedēļas nogale.

Nav jau gan tā, ka esam iesprostoti. Nebūt ne. Tomēr ikdienas iekārtojums tā iegrozījies, ka bieži nozūd sajūta par brīvo laiku. Patiesībā jau savādāk nevar, dzīvojot un strādājot vienā un tai pašā ēkā. Pretēji visiem centieniem, veidojas tāda noslēgta, nospiedoša atmosfēra. Pat tikai tik daudz kā sajūta, ka mēs varam atstāt šīs sienas, atsvaidzina skatu uz dzīvi. 

Ar sajūtu gan man nebija gana. Pēc sestdienas rīta kārtīgās izgulēšanās samotivējos un devāmies pasaulē.

Zviedrija

O jā, jau divus mēnešus pa saviem logiem vērojam Zviedriju. Vairs nevarēju nociesties - sen jau bija laiks aizbraukt to apskatīt! 

No mūsu skolas uz Helsingoru ir grūtāk nokļūt, nekā no Helsingoras uz Helsingborgu. Prāmis braukā ik pa 15min, un, priekš Dānijas cenām, tas pat nelikās dārgs - turp un atpakaļ 5Ls.

Helsingborga kartē izskatās lielāka par Helsingoru, bet vecpilsēta apmēram tādā pašā izmērā. Stils arī diezgan līdzīgs. Tomēr Zviedrijas pilsēta man patika labāk; tā ir daudz dzīvīgāka. Helsingora Dānijā tiek dēvēta par "dead city", un ne velti.

Helsingborgas Rātsnams

Pils mūris, no kura Zviedri mēdza apšaudīt pa šaurumu braucošos kuģus.

Atradām jauku pilsētas pludmalīti. Skaists skats uz mājām - Dāniju.

Filips un mūsu komandas biedre Kadidža gaumīgā saldumu veikalā. Ņemot vērā, cik daudz ikdienā dabūjam cukuru, mums tur ļoti patika :)

Christiansborg pils

Otrajā brīvdienā devāmies Kopenhāgenas virzienā. Pa lielam galvaspilsētas centrs "no ārpuses" ir apskatīts, tādēļ sāku interesēties, kas slēpjas aiz pilsētas mūriem. Uzgāju izstādi zem nosaukuma "Karaliskais deserts" ar visu iespēju pagaršot. Tas mani aizvilināja Christiansborg pils virzienā.. :)

Jāatzīst gan, ka izklausās daudz labāk, nekā patiesībā. Pārsteidzoši, bet neviens mani pie karaliskā galda ar lielo karoti nelaida!! :( Galvenais izstādes mērķis bija atrādīt ļoti skaistu desertu servīzi. Samierinājos ar to, ka dabūšu tikai pāris koņčiņas, un tad varu sākt atzīt - ir, ir skaisti! Interesanti arī stāsti par to, kā laikos bez ledusskapja tika taisīts saldējums.

Pie vienas atnākšanas izstaigājām visu pili - no greznajām pieņemšanas telpām un troņa zāles līdz iepriekšējo piļu drupām. Izrādās Cristianborgas pils ir vairākkārt nopostīta līdz pamatiem (gan dēļ naidniekiem, gan nodegusi) un celta atkal un atkal. Kā bukletiņā rakstīts - palace, and another palace, and another palace... Kopumā interesanti, un mazliet papildījies vēlviens robiņš Dānijas vēstures zināšanās.

Varēja apskatīt arī Karaļa stalli un zirgus. Viņi ļoti kopti un skaisti!

..un Karaļa karietes. Gan vecākas, gan jaunas, gan vienkāršas, gan ļoti greznas.

Beigu galā brīvdienas noslēdzās uz vēl vienas patīkamākas nots - satikām Raimondu un pie viņa ciemojošos ģimeni. Labas vakariņas labā kompānijā labā Īru krogā. 

Kopumā nedēļas nogale izdevusies un ir patīkami atgriezties mājās / skolā.