rakstīts pagājušonedēļ.. :)

Piedodiet. Zambijā sanāca tik aktīvas dienas, ka pat īsti blogā nesanāca ierakstīt.. Sabijām Ndolā - Egles Āfrikas mājās, iepazināmies ar Jay (vienu ļoti labsirdīgu Egles draugu), apciemojām galvaspilsētu Lusaku, un galu galā - satikām Ewinku!

Tam visam pa virsu ir pamatīgs nogurums. Ceļot ir jauki, bet nu jau sāk apnikt.. Visas organizēšanās, nepārtrauktā mājas pārvietošana un, pretēji cerētajam otrās ceļojuma puses mieram, lien ārā visādi vairāk un mazāk nopietni un muļķīgi strīdiņi.. Bet šoreiz ne par to stāsts :) Stāsts par Zambiju un ar dažām bildēm..

Viena brīva svētdiena Zambijas tukšajā ziemeļdaļā. Uz ceļa ieraudzījām norādi, ka 5km tālāk ir ūdenskritums. Tikai trīs no mūsu aktīvajiem futbola spēlētājiem piekrita 10km pastaigai.. Tomēr arī viņi piekrita, ka bija to vērts!

Ndolā mūs karaliski uzņēma Egles draugs Jay - saorganizēja naktsmājas, ekskursijas un pat apspēlēja mūs skvošā :)

Apciemojam alvejas audzētuvi ..

.. un banānu laukus :)
Patīkami pārsteidza, ka liela daļa no šajā fermā audzētā paliek Zambijā.

Ndolas pirmā vara raktuve.
Varšs ir Zambijas zelts un Ndolas apkārtnē ir lielākā daļa raktuvju. Diemžēl apciemot modernās mūsdienu raktuves ir iespējams tikai ar pamatīgu un laicīgu organizēšanos.. Un tas nav "mūsu stilā" :) .. bet Jay mūs atveda uz šo vēsturisko, mūsdienās vairs nefunkcinējošo raktuvi. Varš gan te vēl mazos daudzumos ir redzams un vietējie entuziasti arī rokot un nesot tirgot uz pārstrādes rūpnīcām..

Melnais vara pārstrādes atkritumu kalns.

Nav jau tā, ka mēs tik neko un tik izklaidējamies :)
Autobusa aizmugurē mums ir ieviesusies apmācību klase un pārvietošanās laikā, cik jau vien sanāk, turpinam lekcijas, kursus..

Lusakā pēc pāris mēnešu pārtraukuma satikām mūsu Ewinku! Liels prieks izklačoties un atklāt, ka liela daļa no mūsu problēmām un kultūršokiem nav tikai mums.. :) Patiesībā Ewinkai ir gājis diezgan traki, jo viņas autobusā ir "viena" kopā ar ļoti ļoti "tradicionālu" jeb "grūti paciešamu" Angolas skolotāju.. Tam visam pa virsu viņu autobuss regulāri un pamatīgi atsakās braukt.. 

Atkalredzēšanās priekos kopā ar Ewinku uz vienu pēcpusdienu pametām studentus un izgājām Lusakas ielās. Jāatzīst, ka pilsēta diezgan neglīta.. :) Šī ir vienīgā bilde, kas mums no šīs pastaigas ir.. Bet saldējumu, kafiju un pamatīgas fast food pusdienas atradām! :)