Šoreiz ir atļauts iebraukt tālāk par 60km :) Tad nu izslavētā un jau no paša sākuma gaidītā Namībijas galvaspilsēta - Windhoek. Vienīgā problēma, ka visiem viss ir apnicis :)
Jau no pašiem pirmsākumiem mūsu studenti dikti gribēja apciemot šo pilsētu. Pirms pirmo reizi izbraucām no Namībijas, bija lielas diskusijas par to, vai vispirms nebraukt uz galvaspilsētu.. Un pēc tam visu ceļojumu bija jāskrien, lai varētu uzspēt te atgriezties. Vispār jau pamatoti, jo pilsēta patiešām ir skaista un sakopta, ar kalniem, jaukām ēkām.. Un Angolāņiem draudzīga - te viegli sastopami arī citi angolāņi un/vai portugāliski runājošie.
Tik azartu bišku nosit tas, ka galvaspilsētā nav viegli atrast mūsu stila naktsmājas. Uz nedēļas nogali sarunājām vienu skolu, bet rīt jau pirms sešiem jāvācas no šejienes ārā, lai atbrīvotu klases.. Avelino kaut kādu tālāko plānu sarunājis ar vēstniecību. Cerams.. :)
Un tad arī nevienam nav vairs nekāda lielā vēlme iet un zināšanas meklēt. Pa pilsētu bik paklīsts, un varam braukt tālāk! Mēs ar Filipu vēl mēģinam visus pierunāt kādas dienas padzīvoties.. Ja neko vairāk un negribas vairs skriet pa fabrikām, skolām vai valsts iestādēm, tad varbūt uz kādiem muzejiem aiziet.. Vai uz kinoteātri, ko mēs paši vienā brīvā pēcpusdienā (pēc astoņu mēnešu pārtraukuma!) izbaudījām. Man ir pārliecība, ka mūsu vidū ir daudzi studenti, kas nekad nav bijuši iekš kino.. Bet pat šādas izklaides, izskatās, vairs nevienu nemotivē. Tik skumjas dziesmas un sarunas par to, ko mēs darīsim, kad pārbrauksim pār pēdējai robežai...
Tā ka Angola, kaut arī ir palikušas vēl divas ceļojuma nedēļas, man liekas, mēs ļoti drīz atkal tiksimies! :)
3 comments:
angolaanju skumjaas dziesmas liidziigas muusu puutveejinjiem?...
Kaa juus svineejaat dziesmusveetkus? Vai muuseejos saklausiijaat? :)
Un kā nosvinēji vārda dienu?
Dziesmu svētkus kaut kā nesvinējām, bet uz vārda dienu mani Filipiņš aizveda uz restorānu Botswanā :)
Post a Comment