Viena no mūsu skolas apmācības metodēm ir vietējo ģimeņu apciemošana. Tas notiek gan Angolā, gan arī šī ceļojuma laikā.. Un izrādās (pārsteigums! :) ), ka Angolā tas notiek ar mazu krāpšanos - bieži tiek "iepazītas" jau pazīstamas ģimenes. Līdz ar to šeit jauna panika un pārsteigums, ka tiešām jāiet pie vietējiem un jāsarunā naktsmājas... Tomēr mēģinājām jau pazīstamajā Namībijas ciemiņā, kur jau ir iegūti daudzi draugi.
Patiesībā vietējie ir ļoti atvērti šādam pasākumam. Viņi mūsos ir varbūt pat vairāk ieinteresēti nekā mūsu studenti viņos :) Līdz ar to atrast naktsmājas nebij pārāk grūti.. Tiem, kuri mēģināja :) Daži līdz ar nakts iestāšanos atgriezās palīdzēt Filipam un šoferim sargāt autobusu.. :)
Es vakaru un nakti pavadīju ar divām studentēm pie dāmas vārdā Feni. Viņa dzīvo viena, kaut arī viņas bērna tēvs diezgan bieži arī paliekot ar viņu. Pagaidām viņa dzīvo tā saucamajā "chapā" jeb zemāk redzamajā namiņā. Bet ir jau sagādāti ķieģeļi jaunas mājas celtniecībai.
Kopumā pieredze ļoti interesanta. No mūsu piedzīvojuma un citu studentu stāstiem var uzzināt daudzas atšķirības starp Namībiju un Angolu.. Studentus pārsteidz ēdiena un reliģijas atšķirības, kā arī tas, ka Namībijā tiek maksāta pensija un citi sociālie atbalsti. Mani vairāk tas, kā šādas nabadzīga izskata "chapas" var tikt diezgan labiekārtotas ar elektrību, ūdeni, ledusskapi un jaukām mēbelēm, kā arī piemēram, ka elektrība tiek priekšapmaksāta un Feni savu iztiku un šķiet arī jauno māju pelna pārdodot no Dienvidāfrikas ievestu kosmētiku..
5 comments:
Mani interesē, kāda ir vietējo interese par jums? Vai tā atšķiras no intereses par angoliešiem? Vai viņus intersē jūsu ikdiena, kad bijāt te? Ko viņi par to saka?
Feni dzīvo viena un viņas bērna tēvs viņu apciemo ar līdzpaņemto bērnu?
Laikam jau var teikt, ka vietējo interese par mums ir lielāka, nekā par angoliešiem. Tai pašā laikā Namībijā balto cilvēku ir vairāk, nekā Angolā un bieži te interese ir par to, cik mēs gribētu par visuko maksāt.. jo pierasts, ka baltie ir tūristi ar daudz naudu. Angolā savukārt nav tūrisma un tur interese ir savādāka..
Jāatzīst gan, ka šajā konkrētajā ciemiņā tūristi tik bieži neiegriežas un vietējie bija ļoti jauki un atsaucīgi, un arī ieinteresēti par to, kā ir Eiropā..
Ņemot vērā to, cik dzīve te ir savādāka, viņiem ir ļoti grūti iedomāties daudzas no lietām, ko stāstam.. Šis gan ir Angolas piemērs, bet viņi, piemēram, nespēj saprast, kā mums var būt tik mazas ģimenes.. Kā tas ir, kad ir tikai viena sieva un pāris bērni.. Sievas vajag kādas trīs un bērnus normāli kādus astoņus vai piecpadsmit.. :) un protams laikapstākļu atšķirības viņiem ir pilnīgi neaptveramas.. viņiem tagad te ir sausais periods un auksti, un viņi nespēj iedomāties, ka varētu būt vēl aukstāk :)
Cik auksti tad tur tagad ir?
termometra mums nav :) lietu arī neesam redzējuši kopš izbraucām no Huambo.
pussešos no rīta padzīvojot ārpus telts vienā garrokainā krekliņā iemanījos saaukstēties.. kad saule noriet, džemperīti vajag. naktīs ar Latvijas vasaras guļammaisiem tā apmēram pietiek.. bet dienas joprojām siltas un saulainas :)
Post a Comment