Namībijas "bandīti"

Pirmā panika un bailes no Namībijas ir pārvarētas. Nebija viegli. Priekš mums daudz pārsteigumu, kulturālās atšķirības (?).. Bija brīži, kad nevarēju saprast - smieties vai raudāt.. Kaut arī esam iepriekš rakstījuši, ka šie jaunieši reizēm ir stipri bērnišķīgi, pirmo reizi tiešām sajutu, ka mēs esam kopā ar "kara bērniem". Angolā karš beidzās pirms desmit gadiem un tagad tā ir mierīga un pārsteidzoši draudzīga valsts. Tomēr var redzēt, ka visi mūsu studenti karu ir vairāk vai mazāk piedzīvojuši un tā sajūtas ir saglabājušās.

Protams mēs apzinamies, ka mūs te (un visur citur) var apzagt, bet nu ne jau nogalināt! Šīs bailes, kuras man nekad nav bijušas, mums kliedē gan vietējie iedzīvotāji, gan policisti. Tomēr tie paši policisti iemanījās paniku otrajā Namībijas naktī pastiprināt - savā starpā nesazinājās un aizveda mūs no jaunatrastās smukās vietiņas nakšņot viņu iecirknī.. Pēc šī piedzīojuma daļa no mūsu jauniešiem bija gatava izstāties no skolas un doties mājās. Veselu dienu runājām, diskutējām.. Pirmo reizi uzstādījām ļoti stingrus noteikumus - nepavadīsim nākošo nakti ar citiem autobusiem (jo vairāk autobusu un cilvēku, jo vairāk vietas panikas veidošanai) un nepavadīsim to policijas iecirknī (protams, varam vienoties ar policiju par citu drošu vietu).

Pēc šīm diskusijām atgriezāmies savā jaukajā vietiņā un jaunieši uz mums visu nakti dusmojās. Tomēr beidzot rīts pienāca bez starpgadījumiem un varēja sākt iepazīt apkārtni. Nu esam sadraudzējušies ar vietējiem "bandītiem", kuri cauras dienas māca mūsu jauniešiem angļu valodu un kopā spēlē futbolu :) Izrādās (!) Namībieši ir ļoti draudzīgi, gudri, izpalīdzīgi un esam vietējā ciemā ieguvuši daudz jaunus biedrus! :)

Mūsu studenti nu ir arī mums piedevuši un atzīst, ka atrastā vieatiņa ir makten jauka. Protams, ceram pārāk ilgi te neuzkavēties.. Bet trūkstošās dažas pases vēl gaidam... Cerības tiek liktas uz šo nedēļu, lai drīzumā varētu doties Zambijas virzienā.

Gaidīšanas laiku turpinam izmantot lietderīgi, jo galu galā šī visa ir vienkārši liela pieredze, neskatoties uz to, cik tālu aizbrauksim.. Mācamies par Namībiju un kā tā atšķiras no Angolas, runājamies ar vietējiem iedzīvotājiem un autobusa "komandas" uzlabošanas vārdā mācamies arī par cieņu, leadershipu un motivāciju..