sadzīviskās lietiņas. maltītes.

Par gardajiem Āfrikas augļiem jau esam iepriekš ieminējušies. Tomēr ne no tā vien dzīvojam.. Skolā ir ēdnīca un tur mēs dien dienā tiekam pabaroti. Tam ir gan savi plusi, gan mīnusi.

Ēst gatavošana šeit noteikti aizņem daudz vairāk laika, nekā Eiropā. Mūsu skolas pavāres pārsvarā strādā āra virtuvē un ēst gatavo uz ar malku kurināmas māla krāsns.

Pie tam tirgū nedabūsi jau sagrieztas vistas filejiņas vai sasaldētus dārzeņus, un bez ledusskapja tam ir diezgan maza nozīme. Ziemassvētku pārtraukumā, kad skolas pavāres nebija uz vietas, mēs šos gatavošanas priekus izbaudījām. Mazliet gan nošmaucāmies un gatavojām skolas virtuvē, kura parasti tiek izmantota tikai, lai saglabātu ēdienu siltu un to servētu.

Kad pirmo reizi ieraudzījām šo virtuvi, kļuva arī mazliet skaidrāk, no kurienes mūsu toreizējā vemšana radās.. Trauki gan it kā nebija netīri, bet ar pelēm, prusakiem un citiem zvēriem gan pacīnijāmies. Iztīrījām. Parunājām ar studentiem. Tagad viņi arī tīra bik cītīgāk...

No mazliet negatīvākās puses, skolas ēdiens ir kā jau skolas ēdiens.. Viendabīgs, ar maz vitamīniem un vēl mazāk gaļas.. Apmēram vienreiz nedēļā mēs dabūjam pa kādam vistas gabalam un pāris reizes pa kādam zivs gabalam.. Bet lielāko daļu laika dzīvojam no "arroz com feijao".

Kad arī brokastīs sastapāmies ar rīsu putru (tas bija apmēram nedēļu pēc ierašanās), es sāku protestēt. Man rīsi negaršo. :) Es viņus varu paciest, bet ne trīs reizes dienā, katru dienu. Godīguma labad gan jāsaka, ka reizēm ēdam arī makaronus ar pupiņām vai Āfrikā iemīļoto kukurūzas miltu putru - funji.

Protesta skaļā puse ir tāda, ka sarunājām mazliet dažādot ēdienkarti. Reizēm tiek pasniegti arī salāti, vārītas olas un pupiņās tiek iejaukti vairāk dārzeņi.. Pārsteidzoši ir tas, ka skolēni, kaut arī sūdzās par ēdiena vienveidību, nemaz ar' negribēja atteikties no regulārās rīsu un pupiņu devas..

Līdz ar to mums arī klusais protests - mēģinam regulāri aizstaigāt līdz tirgum, iepirkt maizi, dārzeņus, konservētu tunci.. Vakarā ievāram termosu ar tēju un ēdam brokastis atsevišķi.

Paēduši esam, un daudz laika uz to netērējam. Tomēr bez ikdienas gaļas, laikam arī mazliet satievējuši.. :) Pagājušajā nedēļas nogalē gan atklājām kaut ko, kas mūsu tievēšanu palēninās - Shoprite. :)

Tas bija kā maziņš ceļojums uz Eiropu, kur iegādājāmies kakao, zemesriekstu sviestu, šokolādes... mmm.. Filipiņš var komentēt par meiteņu laimīgajām acīm ieraugot "normālu" veikalu pēc pāris mēnešu pārtraukuma :)