dzimumu līdztiesība, homoseksualitāte ..

Vai Angolā par šīm tēmām ir grūtāk runāt, nekā Latvijā? Jā.
Bet galvenokārt dēļ valodas barjeras :)

Šonedēļ man sanāca tā, ka lekcijas grozījās ap šiem socioloģiskajiem jautājumiem.

Sākumā biju bišķiņ sabijusies / satraukusies par to, kā manus atklātos vienlīdzības uzskatus šeit uztvers. It kā jau nav tā, ka es ikdienā izjustu kaut kāda veida nevienlīdzību, bet tomēr vīrieša vārds te ir jūtami stingrāks un homoseksualitāte ir krimināli sodāma.

Mani sagaidīja patīkams pārsteigums. Pirmkārt jau par homoseksualitāti.. Mūsu studenti bija ļoti atvērti diskusijai par šīm tēmām. Vēl jo vairāk, lielākā daļa piekrita man par to, ka homoseksuāliem cilvēkiem ir tādas pašas tiesības kā heteroseksuāliem - gan tiesības uz laulību, gan bērnu adoptāciju. Bija gan arī tādi, kas visā visumā piekrita, bet tomēr gluži politikā homoseksuāliem cilvēkiem gan nevajadzētu būt.. Jāatzīst gan, ka viņi paši sāka smaidīt, saprotot, ko tieši ir pateikuši.. :)

Protams bija arī konservatīvāki uzskati. Tomēr vismaz galveno morāli - ka homoseksualitāte nekādā formā nav slimība un kriminālā sodāmība ir galīgi "out of line" - šķiet uztvēra un pieņēma visi.

Ar dzimumu līdztiesību gan ir mazliet grūtāk un interesantāk. Pa lielam visi uzskata, ka šādai līdztiesībai vajadzētu pastāvēt. Bet... Vīrieši tomēr esot vairāk līdztiesīgi, nekā sievietes.. Ja reiz sieviete kaut ko ir sasniegusi, tad viņai noteikti ir palīdzējis vīrietis! Prieks bija par manām meitenēm, kuras stingri turējās pretī šim uzskatam. Tik stingri, ka diskusija mums ievilkās līdz desmitiem vakarā..

Pēc visas šīs garās "daži ir vairāk līdztiesīgi nekā citi" diskusijas, visi man tomēr mēģināja iestāstīt, ka Angola ir paraugvalsts dzimumu līdztiesībai.. Par šo tēmu vajadzēs vēl parunāt.

Angola attīstās ļoti ātri. Gan ekonomiskā, gan, izrādās, arī morālā ziņā. Ir vēl ceļš ejams, bet cilvēki skatās, manuprāt, pareizajā virzienā.