Izbrauciens

Kamēr Lauma mocīja studentus ar angļu valodu, mēs ar Ewinku dabūjām īpašo uzdevumu – tēlot miesasargus  Joakimam, kurš veda naudu uz rajonu centriem – algas par alfabetizacijas (cīņas ar pieaugušo analfabētismu) projektu par trim mēnešiem (ap 1 milj. Kvanzu =~ 10k USD). Vēl pabrīdināja, ka ceļi ir sūdīgi. 

Sounds fun!

Ewinkai par laimi līdzi ir fotoaparāts, so – šoreiz ir BILDES.

Baznīca (igreja) Huambo. Arī redzams viens no Dānijas labklājības pīlāriem. Maersk - lielākā konteineru kuģu kompānija pasaulē. 

Meitene tirgo mango un apelsīnus uz ielas Huambo. Šobrīd gan esot nesezona, so, nav pārak daudz un lēti.

Cilvēki uz ielas Huambo

Lielceļš no Huambo uz Bengelu. Lielceļi patiesībā ir ok kvalitātē.

Savukārt, kad nogriežas no lielceļa...

Nobrucis tilts. Blakus tagad uzbūvēts jauns (pa to braucam).

Akmeņu šķelšana industriālos apmēros pēc senču metodēm - ar ugunskuru.

Ciematiņos visbiežāk būvē mājas no vietējā māla (imo neapdedzināta) ķieģeļiem. Jumti - vai nu salmu, vai skārda.

Jose Eduardo dos Santos šogad atkal ievēlēts par prezidentu. Par godu šim notikam mēs šeit ieradāmies ar 4 mēnešu nokavēšanos un šur tur vēl redzami apsveikuma plakāti.

Ciemats. Izskatās, ka pat elektrizēts, t.i. ir pieslēgts kopējam elektrības tīklam. Tas ārpus pilsētām tik bieži negadās, tāpēc ir ļoti populāri dīzeļa ģenerātori (arī mūsu skolā).

Bērni spēlējas un vāc ūdeni.

Lauku skola, kurā dalījām naudu. Diezgan solīda celtne neliela ciematiņa vidū.

Vienkārši patika šī bilde.

Alfabetizācijas projekta darbinieki.

Joakims, bijušais skolotājs, tagad ir alfabetizācijas projekta koordinators.

Skolas direktors, redzot, ka esam visu dienu braukuši un neko ēduši uzcienāja ar vakariņām. Šima (bezgaršīga kukurūzas putra) un neliels liellopa gabaliņš katram. Pašcieņas jautājums - refresco - Fanta un Coca Cola (tas, btw, arī šeit nav bieži, biežāk ir viņu pašu lokālais brands - Blue)

Smuki skati un awesome akmens veidojumi.

Atceļā uznāca nopietna lietusgāze un ceļš vietumis kļuva pavisam jautrs. Ieraugot šitādu sev priekšā (mēs paši sēžam tādā pašā Toyotas busiņā), piestājām. Domājām - brauksim apkārt. Iesēdāmies arī. 

Lokālais traktora ekvivalents mūs izglāba. Otru busiņu 4 vērši nespēja izvilkt - to izvilka piebraukušais LandaRoveri

Kaut kā tā - pavadījām 14 stundas saspiestā busiņā, samirkām, nosalām. Bet jautri bija un interesanti.

Laumiņa pa tam stresoja, jo sazvanīt mūs, protams, nevarēja.