Sērijveida slepkava

Vispirms pīle, tad otra, a šodien jau cūka!


Esmu kļuvis par sērijveidu slepkavu.
Šodien, ap 11 no rīta Huambo pilsētas Quissalas piepilsētā, pie skaidras apziņas un vesela saprāta būdams nogalināju cūku.

Tālāk lasa manjaki un lopkopji, kuriem interesē detaļas (bilžu nav).




Uzzināju, ka cūka (kuilis, ap 50kg svarā) kaujama šorīt, so - sagatavoties laika nebija.
Ar grūtībām sadabūju palīgā pāris studentus (citi skolotāji, protams, šādā pasākumā nemūžam nepiedalītos) virtuves nazi, virvi un pārtikas spaini.

Plāns bija interneta un labāko padomu apvienojums -

1. aizvilināt cūku pašgaitā līdz kaušanas vietai ar pārtiku
2. kamēr cūka ēd, apdullināt to ar veseri vai vāli
3. pārgriezt cūkai rīkli un pakārt aiz pakaļkājas, lai asinis ātri notek un cūka dodas uz labākiem medību laukiem

Pirmais solis izgāzās, jo cūkas mums ir joprojām nepieradinātas un pēc pirmajām vardarbības pazīmēm uz pārtiku vairs pat skatīties negribēja. Beigās savaņģojām kājas un aiznesām.

Nezinu, vai tādēļ, ka cūka neēda, vai tādēļ, ka nebija vesera, bet ar lielu akmeni iezveļot cūkai pa pakausi tā neapdullst, bet sāk kviekt. Esmu vārgulis, laikam.

No visiem pieejamajiem nažiem, ko spējām atrast labākais (asākais) izrādījās mans kabatas nazītis. Ar to arī cūkai rīkli mēģināju pārgriezt.
Filmās rāda, ka, rīkli griežot cilvēkam (kā anatomiski tuvam lopam), pietiek ar vieglu rokas kustību un asinis šļāc ar strūklu. Nez, vai pie vainas bija mans nazis, vai cūka vai es (vārgulis), bet patiesībā nomocījos diezgan ilgi.

Kad jau likās, ka nu gan, pakārām cūku aiz pakaļkājas. Šī nu tur karājās (nekviec, jo rīkle pārgriezta, laikam), bet nemirst. Asinis arī pārstāj tecēt, bet nemirst. Manas anatomijas zināšanas man saka - ja asinis vairs netek, bet cūka dzīvo, tātas miega artēriju neesmu pārgriezis :(

Griezām vēlreiz - un jā, pārgriežot dziļumā (kā likās - starp barības vadu un mugurkaulu) atkal sāka šļākt asinis. Tagad gan cūka noasiņoja pāris minūšu laikā.

A es?
A ko es - ātri nomazgājos un gāju mācīt kvadrātvienādojumus.