Šodien satikām Vācijā dzīvojošu Portugāļu dāmu. Viņa pirms kādiem gadiem vienpadsmit esot aizprecējusies uz Vāciju, un te ir ar bērniem regulārajā atvaļinājumā.
Viņas stāsti par Vāciešiem lika man aizdomāties par Dāņiem. It kā es sevi pie dienvidniekiem un karstasinīgajiem neskaitu, bet kaut kā viņu ļoti labi sapratu.
Kā viņa teica, nav jau ko nožēlot un tik daudz kas tur Vācijā labs un pārdomāts. It īpaši ekonomiskajā un sociālā atbalsta ziņā. Tikai noslēgtība un steiga, pietrūkst cilvēki un sirsnīguma.. Bērniem neesot īsti laika spēlēties, vietējām draudzenēm nav laika padzert kafiju. Un vietējās draudzenes to pat negrib. Viņas atskrienot, kājās stāvot fiksi izdzer solīto kafiju un prom ir. Laika nav. Vairāk novērtēts tiek, kad Tu vari kādu pēcpusdienu pieskatīt bērnus vai savākt viņus no futbola trenniņa.
Latvijā ar tā? Man nez kapēc šķiet, ka šajā ziņā mēs tomēr atšķiramies starp aukstajām ziemeļu valstīm. Varbūt tapēc man Dānija tā nevisai..
6 comments:
Zini, man liekas, ka Latvijā arī ir tā, baigi sen ar draudzenēm nav kafija dzerta... Un bērnu pieskatīšana, vismaz mūsu draugu lokā, arī nav ieviesta. Bet tas labim, citādi nebūtu forši, ja bērnus pieskatīt atstātu, bet kafiju dzert negribētu :D
Hmmm.... Tikai ar cetruto reizi man izdevās pierādīt, ka neesmu robots. Diez, kā lai to uztveru? (Lai pub;icētu komentāru, pirmās trīs reizes viltīgos burtus izrādās esmu atšifrējusi nepareizi)
Varbūt man tie uzskati tādi, jo man bērnu nav :) Tomēr apņemšanās man tagad pastingrinājusies - pie jebkādiem apstākļiem mēģināt tomēr dzīvei nepaskriet garām :)
1) Ko nozīmē "bērniem nav laika spēlēties?" 2) Atvaļinājuma laikā man arī bieži ir sajūta, ka citi cilvēki tajā brīdī ir aizņemtāki nekā es.
Parecīzāk teikts laikam būtu, ka "bērniem nav laika spēlēties ar draugiem". Šis nav mans, bet viņas apgalvojums. Un man jau dikti negribētos, lai tā būtu patiesība.
Par to atvaļinājumu - jā :) Es gan vairāk domāju nevis brīvais laiks, bet mazāk noskrietais laiks.. Strādāt jau nav slikti. Slikti paliek, kad tā ir vienīgā lieta, kas tiek darīta... Un kā jau minēju, man liekas, ka latvieši, vismaz man zināmie, tomēr šajā ziņā ir uz pareizās taciņas :)
Varbūt, ka mēs tādā netipiskā Vācijas vietā (vai Berlīnes rajonā) dzīvojam, bet te bērnu spēlēšanās ar draugiem ir ļoti ierasta un bieža parādība. Tas notiek ārpus bērnu dārza laika mājās pie kāda no draugiem. Ir pat bijis tā, ka šīs spēlēšanās ir jādozē, jo citādu būtu katru dienu. Par kafijošanām mazāk varu ko teikt, jo pati īsti neesmu meklējusi tādas iespējas.
Post a Comment