Kas i', nav vairs laika blogā rakstīt?!!

No malas varētu likties, ka mums te nekas vairs nenotiek. Tā teikt, sen nekas nav rakstīts. Patiesībā tā nemaz nav.. :) Kaut arī jāatzīst, ka pēc pusgada dzīvošanās te, daudz kas jau ir kļuvis par ikdienu, tomēr ne tāpēc neko te nerakstu. Drīzāk laika īsti nav..

Tas notika tā, ka mums mācības un gatavošanās Āfrikai ir uzsākušās citā līmenī. Pirmajā pusgadā Jaroslavs mūsu grožus nosacīti bija atlaidis. Tagad tos rokās ņem pāris skolotāji no Boserupas. Viņu rīcībā ir kaut kāda programmiņa, kurā ir vesela kaudze ar visāda veida uzdevumiem un rakstiem saistībā ar Āfriku, tās stāvokli un Humana People to People darbībām. Šīs tēmas tad nu mums tagad jāpēta un jāapspriež eseju formā.

Patiesībā tas viss ir interesanti un šķiet arī noderīgi pirms braukšanas uz Āfriku. Bet paralēli darbam jāatzīst, ka būs diezgan aizņemti. Blakus jau tā ne tik ļoti brīvajam režīmam vismaz 15h nedēļā jāvelta šīm mācībām. Tīri tā, lai varētu uzspēt visu pirms augusta. Baida jau mūs, ka kamēr nepabeigsim, tikmēr uz Āfriku netiksim.. Cerams, ka pabeigsim, un cerams, ka tik ļauni nebūs.. :)

Par Āfriku pašu arī ir jaunumi. Nu pusjaunumi. Mēs esam noformējuši četrotni, kas kopā brauksim (Cadija, Filips un es, un Ewinka no Boserupas skolas) un esam sazinājušies - Angola mūs gaida :) Tagad sākās lielā baile un mazā rosīšanās sakarā ar vīzām. Par šo mūs arī visi no visām pusēm baida - vīzu process Angolai ir ļoti birokrātisks un ilgs. Mēģināsim pieteikties cik vien ātri iespējams.. Patreiz mēģinam noskaidrot, kāds tad ir šis ilgstošais process..

Un vēl pavisam no citas puses - jaunie DIi sāk iejusties. Viens (Latvijas) puisis gan aizbrauca mājās. It kā pavisam neatvadījās, varbūt atgriezīsies.. Bet vispār mums kopā iet diezgan jautri. Valentīndienā pat saorganizējāmies kopējā "Free hugs" akcjā. Nekad nebiju šitādā piedalījusies. Ja nekas cits, tad vismaz jautrības mums netrūka! :)