Egle mūs drīz pametīs. Žēl, protams. Viņai entuziasma un enerģijas, kas šādam darbam ir patiesi nepieciešams, ir ļoti daudz. Līdz ar to, lai visiem samazinātu pārmaiņu šoku un lai viņa pati var paspēt sagatavoties savam Zambijas gadam, jau janvārī viņu gan skola, gan mēs mēģinam izslēgt no ikdienas darbiem. Līdz ar to arī jauni pienākumi, kuri šķiet vairāk vai mazāk saglabāsies līdz mūsu gada beigām...
Kaut arī par šādu "setupu" ar jaunām darba pozīcijām zinam jau no pagājušā gada beigām un pašus pienākumus uzzinājām gandrīz uzreiz pēc atgriezāmies no mājām, pirms rakstu par tiem šeit, gribējās sagaidīt kādu konkrētāku "aprakstu" no skolas. Tomēr, arvien skaidrāks kļūst, ka šis apraksts veidosies visu pusgadu :)
Man laikam sanāca galvenās pārmaiņas. Mani pārcēla no darba skolā uz darbu "Pēcskolā". Pa lielam tas nozīmē pieskatīt mūsu internātskolas audzēkņus, kad viņiem ir beigušās stundas, jeb savākt kopā visu savu motivēšanas spēju un radošuma krājumus, lai pierunātu mūsu bērnus darīt kaut ko sakarīgu arī pēc skolas (par to, cik sakarīgas ir skolas dienas, varbūt Filips kādreiz pastāstīs :)).
Šķiet iepriekš jau esam gan rakstījuši, gan stāstījuši, ka mūsu studenti ir salīdzinoši ļoti jauki. Pēc skolas aktivitāšu ziņā ar dažiem nav problēmas, ar dažiem dažreiz ir.. bet ar to es liekas spēšu tikt galā. Piemēram, blakus jau esošām programmām, mēģinam uzsākt arī iknedēļas izbraucienu uz bibliotēku, utaml. Tomēr ir lietas, par ko es visā šajā iekārtā bišķiņ satraucos - turpmākajā pusgadā būs jāuzklausa daudz šo bērnu problēmas un jāmēģina ar tām cīnīties, atšķirt īstās no uzpūstajiem burbuļiem; jāmēģina būt gan skolotājai, gan draugam, gan mammai. Šis lauciņš gan man vēl šķiet diezgan svešs...
2 comments:
kurp tad Egle dodas, vai JAU uz Aafriku?
Jā, uz Zambiju. Viņa te bija pusgadu ātrāk, nekā mēs, tādēļ viņas gads ir gandrīz beidzies. Kaut kad Februārī dabūsim jaunos DIus, kuri tad te paliks, kad mēs brauksim prom...
Post a Comment