Garās atvadas

Tāda sajūta, ka ļoti sen nav sanācis neko šeit ierakstīt. Kopš filmu festivāla ir ļoti daudz kas noticies, tādēļ turpmāk stāsts par daudzajiem priekiem un dažām bēdām pavadot daļu no mūsu biedriem - to daļu, kura Dānijā bija pusgadu pirms mums un mūs te sagaidīja. Egle, Jessica, Marija un Gilberto savu Dānijas gadu ir pieveikuši. Apsveicam!

Hellebaekas Filmu Festivāls

Piedodiet! Šis nav uzaicinājums, bet gan maza atskaite par notikušo. Pagājusī bija Egles pēdējā nedēļas nogale Dānijā. Viņa, kā jau dikti nopietni darbīga meitene, savu pēdējo nedēļas nogali skolā arī paņēma nopietni un saorganizēja Filmu Festivālu mūsu un Boserupas skolu bērniem.

Jauns (pus)gads ar jaunām pārmaiņām

Egle mūs drīz pametīs. Žēl, protams. Viņai entuziasma un enerģijas, kas šādam darbam ir patiesi nepieciešams, ir ļoti daudz. Līdz ar to, lai visiem samazinātu pārmaiņu šoku un lai viņa pati var paspēt sagatavoties savam Zambijas gadam, jau janvārī viņu gan skola, gan mēs mēģinam izslēgt no ikdienas darbiem. Līdz ar to arī jauni pienākumi, kuri šķiet vairāk vai mazāk saglabāsies līdz mūsu gada beigām...

Rant nr 3

Šoreiz - pedagoģiska rakstura izaicinājums.

Mūsu skolā šobrīd dzīvo 3-4 meitenes 14-15 gadu vecumā. Viens no maniem pienākumiem ir katru vakaru 22.00 iedabūt viņas katru savā istabiņā un pēc tam stundu sēdēt koridorā, lai novērstu pārmērīgas nekārtības.

Dānija, 1. daļa [The Movie]

Pirms svētkiem uz ātru roku saliku kopā mūsu pirmā pusgada foto izlases filmiņu. Likās, ka visi prasīs bildes parādīt.. Nu visi gluži neprasīja.. :) Bet tagad filmiņa ir internetos, tā ka nāksies vien visiem skatīties. :)

Ciemiņi nr 2 :)

Dikti jau ātri viņi pie mums paciemojās, tik uz vienu vakaru. Solījās braukt atkal, kad būšot siltāks.

Home, sweet home!

Jā, esam atgriezušies Hellebaekā. Bet virsraksts, protams, par Latviju :)