Ja lēmums reiz ir pieņemts...

... tad cik grūti ir pie tā pieturēties?

Patreizējā "mākslinieku" sabiedrībā tas ir nenormāli grūti. Visiem gribās pēdējo vārdu un, ja to nesanāk dot kopējas tikšanās laikā, tad tas izspruks kaut kad vēlāk.

Vētras laikā blogā klusums

Jeb mums te bija kultūras nedēļa :) Jau no iepriekšējiem rakstiem varbūt variet nojaust, kādēļ es tā par vētru vai kaut ko tamlīdzīgi haotisku.

Kādu krāsni būvēt Āfrikā?

Nav jau nav mums viss depresīvi :) Ielikšu es arī kādu pozitīvu rakstu.

Pagājušajā nedēļas nogalē mums atkal bija maziņš mācību periods. Šoreiz teorija tika nolikta mazliet malā. Tā vietā pamēģinājām šo to praktiskāku padarīt.

Доктор, а я после операции скрипку играть смогу?

Lai neliktos, ka mums viss tik depresīvi vien iet, iemetīšu arī kko pozitīvu - pie mums skolā ciemojas vijolnieks un diriģents Rons no Venecuēlas un ļoti aktīvi visus mēģina iesaistīt mūzikā.

Vai ar kliegšanu var kaut ko atrisināt?

Pieaugušu cilvēku pasaulē atbilde uz šo jautājumu liekas pašsaprotama. Protams, ka nevar.

Jāatzīst gan, ka tīņu gados šī metode ik pa laikam tika iemēģināta. Tagad vairs nevaru atcerēties, vai tas darbojās..

On the dangers of free

Viens no mūsu mācību uzdevumiem ir uzlabot Angļu valodas zināšanas. Hellebaekas komandā nolēmām katru nedēļu rakstīt vienu lappusi garu eseju par jebkādu tēmu un tad kopā paanalizēt gramatiku un stilu, utt. Tēmas parasti ir interesantas, bet, lai Jums neaizmirstos Filipa rakstu darbi un tapēc, ka mani aizķēra viena no viņa esejām, nolēmu to pārtulkot un ievietot arī blogā.

Tulkojums nav pavisam burtisks un varētu būt iezagusies arī kāda mana doma.