Ir apmēram/gandrīz pagājuši divi mēneši, kopš esam iesaistījušies DI programmā. Arvien stabilākas kļūst (pār)domas par šo programmu; precīzāk, par tās Dānijas daļu.
DI programma mums iekrita rokās tieši ap to brīdi, kad mūsu ikdienas sarunās mazliet bija saaktualizējusies tēma par bērniem Āfrikā un pašu bērnības sapņu piepildīšanu. Piedāvājums nāca tādā īstā brīdī un viss šajā programmā izskatījās ļoti pieņemami - Humanas darbs un metodes izskatījās cēlas, par pašu programmu nav daudz jāmaksā (kas man joprojām liekas ļoti jocīgs moments daudzās citās brīvprātīgo programmās) un ir arī sagatavošana.
Jā, sākumā man sagatavošanās bija pie programmas plusiem. Šo divu mēnešu laikā garais sagatavošanās gads Dānijā ir kļuvis par vismaz pagaidām galveno programmas mīnusu. Es zinu, ka ir lasītāji, kas man teiks "daaah!", bet es patiešām sagaidīju ko vairāk no vesela gada zem tik skaista nosaukuma - sagatavošanās un apmācība. Kā noprotiet, vismaz pagaidām no tās apmācības te ir gauži maz. Nesaku, ka nav vispār, bet..
Lielākā daļa mūsu laika paiet strādājot skolās. Lai arī šis "nosaukums" arī šķiet salīdzinoši cēls, tad patiesībā mūsu ikdienas galvenie pienākumi pārāk bieži ir pielīdzināmi apkopēja darbam. Neesmu no cilvēkiem, kas kaut kā slikti izsakās par darbu kā tādu - darbs paliek darbs un kādam tas ir jādara. Bet nu grūti man saskatīt, kā tas mani sagatavo un apmāca.. Un blakus tam, man ir grūti saskatīt, ko es varētu iemācīties no mūsu skolas vadīšanas stila.
Solījumi protams joprojām ir lieli un cēli - strādāsiet par skolotāju asistentiem, būs daudz vairāk mācības par Āfrikā aktuālām tēmām.. Cilvēki apkārt ir ar labām sirdīm. Mūsu apmācītāji iedvesmo mūs uz projektiņiem mūsu pašu skolās, lai padarītu ikdienas rutīnu interesantāku. Protams, taisnība. Nesūdzos. Tikai esmu sapratusi, ka šajā programmā par iespēju palīdzēt cilvēkiem Āfrikā ir jāmaksā nevis ar naudu, bet gan ar laiku. Pagaidām vēl grūti pateikt, vai pienāks brīdis, kad man šī cena saliksies pārāk dārga..
Esmu iegrimusi domās par to, kā šo gadu padarīt par "zemē nenomestu". Pagaidām mūsu pašu jaukie skolēni, paši to nemaz nenojaušot, man ļoti palīdz pieturēties pie sev dotajiem solījumiem.
7 comments:
Tad jūs drīz būsiet atpakaļ LV? :)
hmm.. varbūt ideja ir kaut kur dziļāk... varbūt viņi vienkarši trēnē jusu pacietību un merktiecību?
Nu tas ir kaut kas līdzīgi kā dažās skolās ir mācību programmas ko vieglāk nosaukt par Master of patience nevis to kas rakstīts programmā.
Bet no otras puses, būs Tev jauna profesija ko ierakstīt CV - slotas operators :D
Nu jāaaaa... man jau atkal (vai kā vienmēr) liekas, ka kāds uz to visu baigi uzvārās :( Jo cēlāk skan, jo zemiskāk izpildās (cerams, ka ne jūsu gadījumā, bet ir tādi novērpjumi...)
Par to "uzvārīšanos" man negribētos piekrist. Protams, skolai ir izdevīgāk, ka tur strādā brīvprātīgie par maizes tiesu. Bet skola nav tāds īsti bizness. Ja viņi tā domātu, tad viņi vairāk "uzvārītos", izmantojot mūs vairāk apmaksātos skolas ikdienas darbos.
Vismaz pagaidām es arī sliecos uz to, ka jātrennē pacietība un mērķtiecība. Un nav jau tā, ka viss slikti. Tikai tas, ka šeit pagaidām vairāk nekā jebkur citur esmu sajutusi to, kā par kaut ko var patiešām "maksāt ar laiku".
Es vairāk domāju, ka kādi fondi, privātpersonas vai valsts maksā tai labdarības organizācijai, kas jūs tur nosūta strādāt - ar saukli, ka tā nauda (maksāta pēc Dānijas standartiem) tiks Āfrikas bērniem pēc gada, savukārt Āfrikas izmaksas būs nelielas un starpība nonāks kāda personīgajā kabatā. Bet tā jau ir tikai mana sabojātā iztēle un uztvere, kas tādus plāniņus mēģina ieraudzīt :D Visi tač' šai pasaulē nav tik nekrietni un sabojāti :D
Es dibinasu savu prograamu, ar blackjack un hookers :D
Post a Comment